ES plastmasas atkritumu eksporta aizliegums: izaicinājumi un ietekme uz pārstrādes nozari

Eiropas Savienības lēmums aizliegt plastmasas atkritumu eksportu gan tās iekšienē, gan ārpus tās robežām iezīmē ievērojamas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas politikā. Tomēr šis lēmums, kas ir daļa no 17. novembrī pieņemtā līguma par atkritumu sūtījumu regulēšanu, ir radījis nopietnas bažas no tādiem nozares dalībniekiem kā Valipac, Beļģijas nozares asociācija. Viņi brīdina, ka aizliegums var izraisīt plastmasas iepakojuma pārstrādes tirgus sabrukumu.

Vietējā uzglabāšana un iespējamā sadedzināšana: tūlītēja ietekme

Saskaņā ar jauno regulu ES dalībvalstīs savāktie plastmasas atkritumi ir jāuzglabā uz vietas. Tas varētu palielināt sadedzināšanu, jo īpaši, ja Eiropā vai citur netiek atrasti pircēji pārstrādei. Šī maiņa rada ievērojamu izaicinājumu, jo īpaši ņemot vērā iesaistītos apjomus. Piemēram, Beļģija vien katru gadu patērē 100 000 tonnu komerciālā plastmasas iepakojuma, no kurām aptuveni 24 000 tonnu pašlaik tiek eksportētas ārpus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD).

Valipac perspektīva: tirgus apdraudēts

Valipac, kas Beļģijā ir atbildīgs par komerciālā un rūpnieciskā iepakojuma atkritumu savākšanu un pārstrādi, uzsver šausmīgo situāciju. Viņi apgalvo, ka nespēja eksportēt savākto plastmasu kopā ar Eiropas nepietiekamo pārstrādes jaudu var izraisīt pieprasījuma sabrukumu. Bažas rada tas, ka izmaksu atšķirības starp iepakojumu, kas izgatavots no neapstrādātas plastmasas un otrreizējās pārstrādes, padara pirmo ekonomiski pievilcīgāku. To vēl vairāk pasliktina fakts, ka Eiropas plastmasas atkritumus galvenokārt eksportē pārstrādei otrreizējos produktos, piemēram, atkritumu maisos, jo ES ir zems pieprasījums pēc pārstrādātās plastmasas.

Tirgus sabrukuma risks un aicinājums iejaukties

Organizācija brīdina, ka bez savlaicīgas iejaukšanās plastmasas iepakojuma atkritumu tirgus riskē sabrukt, jo Eiropā trūkst tirdzniecības vietu, ko papildina eksporta aizliegums uz valstīm, kas nav ESAO. Tas varētu kavēt virzību uz aprites ekonomiku īstermiņā, neskatoties uz ES regulējuma nodomiem.

Vides mērķu un nozares realitātes līdzsvarošana

Lai gan vides grupas slavē ES politisko vienošanos par “atkritumu koloniālisma” izbeigšanu, Eiropas Pārstrādes rūpniecība Konfederācija (EuRIC) atzīst, ka Eiropā ir steidzami jāstiprina otrreizējās pārstrādes centieni. Tas ir paredzēts, lai novērstu krīzi, ko izraisīja jaunā regula.

Pati Valipac veic proaktīvus pasākumus, motivējot uzņēmumus izmantot plastmasas iepakojumu ar vismaz 30% otrreizējo pārstrādi. Tomēr nozare saskaras ar jauniem izaicinājumiem saistībā ar importētas plastmasas pieplūdumu, kas marķēta kā pārstrādāta (rPET) un tiek piedāvāta par cenām, ar kurām ES pārstrādātājiem ir grūti konkurēt.

Secinājums: virzība pa ceļu uz priekšu

ES lēmums, lai arī vides ziņā ir slavējams, rada sarežģītas problēmas pārstrādes rūpniecība. Tas liek atkārtoti novērtēt vietējās pārstrādes iespējas un saskaņot centienus, lai līdzsvarotu vides centienus ar ekonomisko realitāti. Situācijai mainoties, būs ļoti svarīgi uzraudzīt ietekmi uz pārstrādes tirgu un plašāku mērķi — ilgtspējīgu aprites ekonomiku.